Debesu tēvs, es paļaujos uz Tevi un nododu sevi Tavās rokās.
Jogas filozofijā putniņš ir metafora. Tā atspoguļo dvēseles ceļojumu no tumsas uz gaismu. Kādu brīdi putniņš lido tikai ar viņam pašam piemītošo spēku palīdzību. Bet tad to sāk mētāt vējš. Putniņš nobijies čiepst: “Palīgā, palīgā!" Tomēr vējš to mudina: “Paļaujies uz mani, ļauj lai tevi nesu!" Atmetis pretošanās garu, mazais dumpinieks padodas vēja brāzmām un neliedz tām celt sevi te augstāk, te zemāk. Bailes atkāpjas. Tā putniņš akceptē to, ko dzīve viņam sniedz.
Un tad iestājas nakts. Tumsas apskāvieni atkal liek putniņam notrīcēt bailēs: "Kā lai es lidoju, ja neko neredzu? Man, taču, jāzina, uz kurieni tu mani nes!" Bet nakts viņam atbild: “Paļaujies uz mani! Miers tevi sagaida nezināmajā."
Jo Dievs mums nav devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu.
Apustuļa Pāvila
2. vēstule Timotejam 1-7